No tauku svecēm līdz bišu vaskam un mākslai: Eiropas sveces stāsts
Sveces visā pasaulē, 1. daļa
Mūsdienās sveci aizdedzam noskaņai. Lielāko daļu Eiropas vēstures svece bija vienkārši vienīgais veids, kā turpināt darbu pēc saulrieta, – un laba svece bija greznība.

Romieši
Romieši bija vieni no pirmajiem Eiropā, kas taisīja īstas sveces: savērptas šķiedras dakti atkal un atkal mērca izkausētos taukos, līdz izveidojās biezs slānis. Lielākā daļa sveču bija no taukiem jeb dzīvnieku tauku loja. Tās bija lētas, taču kūpēja, smirdēja un tecēja. Bija arī bišu vaska sveces, bet tās bija dārgas un galvenokārt bagātajiem un tempļiem.
Viduslaiki: vasks baznīcai, tauki mājām
Kad Romas impērija sabruka, Eiropas ziemeļos pietrūka olīveļļas lampām, un sveces kļuva vēl svarīgākas. Bišu vasks dega tīri un smaržoja saldi, tāpēc tas nonāca baznīcās un klosteros. Parastās mājās dzīvoja ar kūpošām tauku svecēm.
Sveču liešana kļuva par īstu amatu. Francijā sveču meistaru cunfte minēta jau 1061. gadā. Londonā bija divas atsevišķas ģildes – tauku sveču meistari un vaska sveču meistari; vaska sveču meistari karalisko privilēģiju saņēma 1484. gadā. Tas labi parāda, cik dažādas bija šīs divas pasaules. Ap 15. gadsimtu Parīzē parādījās sveču veidnes, un sveces vairs nebija jāmērc pa vienam slānim.
18. un 19. gadsimts: ienāk zinātne
Līdz ar vaļu medībām parādījās spermacets – ciets vasks no kašalota, kas dega spoži un vienmērīgi. 1825. gadā franču ķīmiķi Mišels Eižens Ševrēls un Žozefs Luijs Gei-Lisaks patentēja stearīnu – cietu, tīri degošu materiālu no taukiem. 1834. gadā Džozefs Morgans Mančestrā patentēja mašīnu, kas stundā varēja saražot ap 1500 sveču, bet no 19. gadsimta 50. gadiem ienāca parafīns no naftas un degslānekļa. Pēkšņi labas sveces bija lētas visiem.
Spuldze – un jauna dzīve
Tad nāca petrolejas lampa un no 1879. gada elektriskā spuldze. Gaismai sveces vairs nebija vajadzīgas. Taču tās nepazuda. Tās pārcēlās uz svētku galdu, palodzi, Adventa vainagu un baznīcu. 20. gadsimtā sveces kļuva par rotu – ar jaunām formām un krāsām –, un 90. gados meistari pievērsās augu vaskiem, piemēram, sojai.
Jaunākā nodaļa
Šeit sākas mūsu pašu stāsts. Savā darbnīcā Rīgā mēs lejam sojas vasku pašu veidotās formās un katru sveci apstrādājam ar rokām. Mūsu sveces rotā eņģeļi, dzīvnieki, meži un sejas – nelielas skulptūras, ko var paturēt kā rotu vai aizdegt klusā vakarā. Pēc divtūkstoš gadiem svece vairs nav tikai gaisma. Tā var būt māksla.
Nākamnedēļ: Adventa vainags, svētā Lūcija un hygge – kā Vācija un Ziemeļvalstis sveces padarīja par ziemas daļu.
Avoti: History of candle making – Wikipedia; History of candles – National Candle Association.


